Tūkstots un viena nakts. Arābijas pasakas

Enno Litmanis
Tūkstots un viena nakts
Arābijas pasakas
Pasaulē nav nekā, kas nevarētu būt pamācošs — nav arī tādu pasaku, kurās nebūtu “didaktikas”, pamācības. Pasakās vispirms pamācoša ir «izdoma» — mūsu domu apbrīnojamās spējas aizsteigties tālu priekšā faktiem. «Lidojošie paklāji» pasaku stāstī­tāju fantāzijā mituši jau tūkstošiem gadu pirms lidmašīnas izgudrošanas. Par pārvie­tošanās teiksmainajiem ātrumiem tā paudusi jau sen pirms lokomotīves, pirms iekš­dedzes un elektromotora izgudrošanas.
Arī daiļliteratūrā fantazijai, izdomai, intuīcijai ir izšķīrēja loma. Par maz ir no­vērot, izpētīt, zināt, nepieciešams vēl «izdomāt», jaunradīt. Jaunrade ir daudzu sīku novērojumu apvienošana kādā vairāk vai mazāk pilnīgā literārā tēlā. Tā radušies visi pasaules literatūras lielākie darbi, visi diženākie «tipi»